Sillamē (Sillamäe linn)
 |
 |
Sillamē kā apdzīvota vieta pirmo reizi rakstiski pieminēta 1502. gadā, Livonijas laikā. 19. gadsimta beigās, Sillamē atrodoties Igaunijas guberņā Krievijas Impērijas sastāvā, šis ciemats un tā apkārtne kļuva par Pēterburgas inteliģences iecienītu kūrortu. 1928. gadā, Igaunija Republikas laikā, šeit ar zviedru kapitāla palīdzību uzcelta degslānekļa pārstrādes rūpnīca, elektrostacija un osta.
Otrajā pasaules karā Sillamē rūpnīca bija sagrauta. Igaunijas PSR laikā Sillamē bija slēgta pilsēta (1947—1991) galvenokārt tāpēc, ka tajā atradās ķīmiskā rūpnīca Silmet, kurā ražoja kodoldegvielas stieņus un citus materiālus PSRS atomreaktoriem un atomieročiem. No 1946. līdz 1952. gadam urāna ieguvei tika izmantots vietēji iegūts degslāneklis. Vēlāk (sākot ar 1960. gadiem) urāns tika importēts no dažādām Austrumu bloka valstīm, galvenokārt Čehoslovākijas. Šeit tika apstrādāta arī urāna rūda no Bihoras apgabala Rumānijā. 1991. gadā Silmet pārstāja iegūt urānu un sāka ražot retzemju elementu izstrādājumus.
1957. gadā Sillamē tika piešķirts pilsētas statuss.
Ģeogrāfiskā karte - Sillamē (Sillamäe linn)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Igaunija
 |
 |
| Igaunijas karogs | |
Kopš 13. gadsimta igauņu apdzīvotā zeme bija dāņu, vācu, zviedru un krievu pakļautībā. Vēsturiski un arī kultūras ziņā Igaunijai vienmēr ir bijusi cieša saikne ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar Ziemeļvalstīm. Par neatkarīgu valsti Igaunija kļuva, Otrā pasaules kara laikā pēc 1940. gada nokļuva PSRS un Vācijas okupācijā, neatkarības atjaunošana tika pasludināta, bet pilnībā atjaunota , ko atzina arī PSRS valdība.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| EUR | Eiro (Euro) | € | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| ET | Igauņu valoda (Estonian language) |
| RU | Krievu valoda (Russian language) |
